Varēs parakstīties referendumam par tautas vēlētu prezidentu

Palielināt attēlu

Ar trešdienu, 13.jūniju, varēs parakstīties referendumam par tautas vēlētu prezidentu, aģentūru LETA informēja Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas (LSDSP) ģenerālsekretārs Ansis Dobelis. Patlaban noteiktas divas vietas Rīgā, kurās iedzīvotājiem būs iespēja parakstīties, - zvērinātas notāres Agritas Liepnieces birojā Rīgā, Lāčplēša ielā, un LSDSP birojā Aldaru ielā.

Jau ziņots, ka LSDSP 39.ārkārtas kongresā, kas notika nedēļas nogalē, sākās notariāli apstiprinātu parakstu vākšana referendumam par tautas vēlēta Valsts prezidenta institūcijas ieviešanu Latvijā.

Kongresa laikā savākti 115 paraksti, iepriekš informēja LSDSP priekšsēdētājs Jānis Dinevičs.

LSDSP sagatavotie Satversmes grozījumi paredz Satversmes 35.pantu izteikt šādi: "Valsts prezidentu uz četriem gadiem ievēlē pilntiesīgi Latvijas pilsoņi, kas uz vēlēšanu dienu sasnieguši 18 gadu vecumu. Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtību nosaka likums."

Patlaban 35.Satversmes pants paredz, ka Valsts prezidentu ievēlē Saeima uz četriem gadiem.

LSDSP kongress balsojumā vienbalsīgi atbalstīja, ka partija var vākt parakstus referenduma ierosināšanai. Par šo ierosinājumu diskusijas nenotika.

Dinevičs teica, ka uz šo iniciatīvu LSDSP mudinājusi nesenā Valsts prezidenta ievēlēšanas kampaņa, kurā, pēc viņa domām, vērsti nepamatoti apvainojumi pret vienu no augstā amata kandidātiem - Aivaru Endziņu, bet masu mediji nevis neitrāli atspoguļoja diskusiju, bet gan paši kļuva par karotājiem.

Dinevičs pauda viedokli, ka tautas vēlēts Valsts prezidents varēs pildīt savus pienākumus ar lielāku pārliecību un jutīs lielāku atbildību.

Valsts prezidenta funkcijas, pēc Dineviča domām, var palikt pašreizējā apjomā.

LSDSP priekšsēdētājs aģentūrai LETA pastāstīja, ka tagad LSDSP vērsīsies ar ierosinājumu par parakstu vākšanu pie citām politiskajām partijām, pirmām kārtām pie tām, kuras publiski atbalstījušas ideju par tautas vēlētu prezidentu, lai kopīgiem spēkiem un līdzekļiem sāktu notariāli apstiprinātu parakstu vākšanas kampaņu.

Ja citas partijas neatbalstīs šo ierosinājumu, sociāldemokrāti ir apņēmības pilni vieni paši turpināt parakstu vākšanas kampaņu.

Par vietām, kur parakstus varēs apliecināt pie notāra, sabiedrību informēs ar paziņojumiem masu saziņas līdzekļos.

LSDSP līderis pauda pārliecību, ka nākamais Valsts prezidents Latvijā jāievēlē visiem balsstiesīgajiem vēlētājiem.

Lai notiktu tautas nobalsošana par ierosinātajiem Satversmes grozījumiem, grozījumu projekts jāparaksta 10 000 balsstiesīgo vēlētāju, kuru parakstus apstiprina zvērināts notārs.

Likumā par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu teikts, ka ne mazāk kā 10 000 balsstiesīgajiem Latvijas pilsoņiem ir tiesības, norādot savu vārdu, uzvārdu un personas kodu, iesniegt Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) pilnīgi izstrādātu likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu.

Katram parakstam ne agrāk kā 12 mēnešus pirms likumprojekta vai Satversmes grozījumu projekta iesniegšanas CVK jābūt apliecinātam pie zvērināta notāra vai pašvaldības institūcijā, kas veic notariālas darbības.

Ja iesniegto likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu parakstījuši ne mazāk kā 10 000 balsstiesīgie Latvijas pilsoņi, CVK paziņo, ka sākta parakstu vākšana šī likuma ierosināšanai.

Ja likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu parakstījusi ne mazāk kā desmitā daļa no pēdējās Saeimas vēlēšanās balsstiesīgo Latvijas pilsoņu skaita, Valsts prezidents iesniedz šo likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu Saeimai.

LETA jau ziņoja, ka arī vairāku Saeimā pārstāvēto partiju pārstāvji rosinājuši diskutēt par tautas vēlēta Valsts prezidenta institūcijas ieviešanu Latvijā.

Apvienības "Saskaņas centrs" priekšsēdētājs Nils Ušakovs aģentūrai LETA iepriekš norādīja, ka rudens sesijā plāno atkārtoti iesniegt Saeimā grozījumus Satversmē, lai mainītu prezidenta ievēlēšanas kārtību un ļautu to vēlēt tautai. Ja noraidīs šo iniciatīvu, partija rosinās vākt parakstus par attiecīgiem grozījumiem Latvijas likumos.

"Saskaņas centra" skatījumā nākotnē jāparedz iespēja, ka Valsts prezidentu var vēlēt visi Latvijas pilsoņi, nevis tikai 100 Saeimas deputāti.

Lai arī diskusiju par tautas vēlētu prezidentu pirms pāris mēnešiem rosināja sākt arī valdošajā koalīcijā strādājošā Tautas partija (TP) un tās līderis premjers Aigars Kalvītis, nekādas likumdošanas iniciatīvas no TP par šo jautājumu nesekos, aģentūrai LETA iepriekš sacīja TP Saeimas frakcijas vadītājs Māris Kučinskis.

Pēc Kučinska vārdiem, "sabiedrībai vispirms ir jāizdiskutē visi plusi un mīnusi", ko dotu tautas vēlēts prezidents, un tikai tad varēšot rosināt grozījumus likumos.

"Redzot, cik nedemokrātisks un necaurskatāms bijis Valsts prezidenta izraudzīšanās process", arī partija "Jaunais laiks" izteikusi aicinājumu sākt diskusiju par tautas vēlēta Valsts prezidenta institūcijas iedibināšanu.